Nu jau vairāk nekā gadu masu mēdijos tiek plaši apspriests Ekonomikas ministrijas izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts. Un kā jau parasti šādos gadījumos, ir sociālās grupas, kurām šāds jaunais likums ir nepieciešams kā gaiss, bet citām sociālām grupām tas ir daudz vairāk nekā zobu sāpes, jo pēc jebkura likumdošanas akta pieņemšanas ierastā situācija tiek izmainīta.

 Arī Rīgas Namīpašnieku biedrība aktīvi piedalījās šī likumprojekta izstrādē, tomēr tas ir tapis ar daudzām diskutējamām sadaļām, kas diemžēl neatrisina sākotnēji uzstādītos jautājumus, bet atsevišķu likumprojekta pantu redakcija rosina divdomīgas situācijas, kas nav saprotamas ne dzīvojamo telpu izīrētājiem, ne arī to īrniekiem.

Tāpēc, lai likums taptu loģisks un pieņemams visām pusēm, biedrība rosina namīpašniekus pievērst uzmanību atsevišķiem šaubīgiem likumprojekta pantiem un diskutēt par to izmainīšanu atbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim un loģikai.

12.pants. Īrnieka tiesības deklarēt dzīvesvietu

Īrnieks ir tiesīgs deklarēt lietošanā nodotajā dzīvojamajā telpā savu dzīvesvietu, informējot par to izīrētāju.

Nav noteikta kartība un termiņš, kādā ir izīrētājs jāinformē. Pantos, kuros ir jāinformē īrnieks, izīrētājam tiek uzlikts pienākums informēt “nekavējoties”.

18.pants. Drošības nauda

(2) Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam jebkādus maksājumus saskaņā ar īres līgumu, parāds tiek dzēsts no drošības naudas, nekavējoties par to paziņojot īrniekam.

Izīrētājam tiek uzlikts pienākums informēt “nekavējoties”.

No drošības naudas ir jāsedz arī telpu un iekartu bojājumi, ja tie ir radušies īrnieka vainas dēļ, ka arī telpu tīrīšana un uzkopšana, ja telpas nav nodotas tādā pašā stāvoklī, ka noslēdzot īres līgumu.

(4) Ja, īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Atdodot naudu tajā pašā dienā nav iespējams pilnīgi novērtēt telpu stāvokli. Nomāli būtu drošības naudu atgriezt saprātīgā termiņā, piemēram 5 dienās.

19.pants 2.punkts.

Ja īres līgums ir izbeidzies ar īrnieka nāvi, īres tiesības nav mantojamas.

Panta pirmā punkta trešā daļa jau norāda, ka īres līgums ir izbeidzies ar īrnieka nāvi. Nav saprotams, kāpēc vēl jāuzsver, ka īres tiesības nav mantojamas.

Panti ar īres līguma izbeigšanos.

26.pants. Brīdinājums par atkāpšanos no īres līguma

(1) Īrnieks par atkāpšanos no īres līguma rakstveidā brīdina izīrētāju vismaz vienu mēnesi iepriekš. Ja izīrētājs nepilda šā likuma 15.panta pirmajā vai trešajā daļā paredzētos pienākumus, kā arī šā likuma 25.panta pirmās daļa 2.punktā paredzētajā gadījumā īrnieks var nekavējoties atkāpties no īres līguma, rakstveidā brīdinot izīrētāju.

(2) Par atkāpšanos no īres līguma izīrētājs rakstveidā brīdina īrnieku:

1) vismaz vienu mēnesi iepriekš – šā likuma 23.pantā un 24.pantā minētajā gadījumā, kā arī 25. pantā pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajā gadījumā, ja īres līgums ir noslēgts uz laiku līdz gadam.

2) vismaz trīs mēnešus iepriekš – šā likuma  25.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajā gadījumā, ja īres līgums ir noslēgts uz laiku no viena līdz trim gadiem.

3) vismaz sešus mēnešus iepriekš – 25.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajā gadījumā, ja īres līgums ir noslēgts uz laiku kas ir ilgāks par trīs gadiem.

Atkal parādās nevienlīdzība attieksmē pret īrnieku un izīrētāju..

(3) Šā likuma 22.pantā un 25.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos izīrētājs var nekavējoties atkāpties no īres līguma, rakstveidā brīdinot īrnieku.

(4) Brīdinājums par atkāpšanos no īres līguma ir nosūtāms ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai, ja izīrētājs ir juridiska persona – uz juridisko adresi, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

(5) Ja brīdinājums nosūtīts, izmantojot pasta pakalpojumus, izīrētājs vai īrnieks ir uzskatāms par brīdinātu septītajā dienā pēc brīdinājuma nodošanas pastā, bet, ja brīdinājums nosūtīts pa elektronisko pastu, ir uzskatāms, ka izīrētājs vai īrnieks ir brīdināts trešajā darba dienā pēc brīdinājuma nosūtīšanas.

Šī norma nozīmē, ka nepārtraukti jāseko e-pastam, kas ne visiem ir iespējams.

(6) Izbeidzoties šajā pantā minētajam brīdināšanas termiņam, īres līgums ir uzskatāms par izbeigtu.

28.pants. Īres līguma izbeigšanās sekas

(1) Īres līgumam izbeidzoties īrnieka, īrnieka ģimenes locekļu un dzīvojamā telpā iemitināto citu personu pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu ne vēlāk kā līdz īres līguma izbeigšanās brīdim.

(2) Ja īrnieks, īrnieka ģimenes locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas nav atbrīvojušas dzīvojamo telpu līdz īres līguma izbeigšanās brīdim, izīrētājam ir tiesības saņemt no īrnieka kompensāciju par dzīvojamo telpu lietošanu.

Nav skaidrs, kādā apmērā var būt kompensācija par to, ka dzīvoklis nav atbrīvots. Varbūt īrnieks izmanto telpu un kompensācijā samaksā pat vēl mazāk, nekā īre un pārējie maksājumi.

35.pants.

Īres tiesības nostiprina Zemesgrāmatā.

37.pants.

Nostiprinājuma lūdzēji ir atbrīvoti no Zemesgrāmatu likuma 107.pantā noteiktām kancelejas nodevām

Īres tiesību nostiprināšana zemegrāmatā ir neizdevīga gan izīrētājiem, gan arī īrniekiem

43.pants.

Par traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam lietot viņa īrētās dzīvojamās telpas un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam ir tiesības saņemt saskaņā ar īres līgumu, uzliek naudas sodu – dzīvojamās telpas īpašniekam, – līdz 280 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz 2800 naudas soda vienībām.

Šī panta redakcija ir vienpusēja un neloģiska, jo par likuma 22.-25.pantos minētajiem īrnieka pārkāpumiem netiek paredzēta administratīvā atbildība. Jābūt noteiktiem arī sodiem par īrnieka pārkāpumiem, vai arī sodiem vispār nav jābūt šajā likumā.

Pārejas noteikumi.

Pārejas noteikumi. 2.punkts.

Izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši Zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2018.gada 1.janvārim.

Izīrētājs vēl vismaz 33 gadus pēc neatkarības atjaunošanas būs spiests dzīvot ar izbijušas valsts noslēgtiem īres līgumiem, kas ir absurds! Izskatās, ka likumā paredzētais 5 gadu termiņš šo problēmu novirza uz aiznākošo Saiemu.

Pārejas noteikumi. 3.punkts.

Līdz 2018.gada 1.janvārim noslēgtos īres līgumus ieraksta Zemesgrāmatā šā likuma VIII. nodaļā noteiktajā kārtībā vai, ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, ceļot prasību par īres līguma ierakstīšanu Zemesgrāmatā.

Kā jau iepriekš minēts, PSRS laikā noslēgtos beztermiņa līgumus nebūs iespējams reģistrēt Zemesgrāmatā.

Pārejas noteikumi. 4.punkts

 Izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu, ievērojot šā likuma noteikumus. Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, īres tiesisko attiecību ietvaru nosaka tiesa, ievērojot šādus noteikumus:

Būtu svarīgi uzsvērt “… un ne ilgāku, kā iepriekš noslēgtais īres līgums.”. Citādi var gadīties, ka jaunais līgums var būt uz garāku termiņu, nekā iepriekšējais.

Šeit ir uzskaitīti tikai daži no iemesliem, kāpēc Rīgas Namīpašnieku biedrība nevar piekrist piedāvātajai Īres likuma redakcijai. Izlasot šo projektu ir sajūta, ka tas nav paredzēts reālai situācijai, bet domāts jaunu “investoru” , kuri sola celt īres namus, darbības juridiskai nodrošināšanai.