1900.-1902.g.
Ideja dibināt namīpašnieku biedrību radās 1900.gadā, kad sabiedriskais darbinieks Frīdrihs (Fricis) Veinbergs laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” publicēja aicinājumu latviešiem uz biedrošanos un apvienošanos, lai kopējiem spēkiem aizstāvētu savas tiesības un saimnieciskās intereses. Rīgas namīpašnieki Viktors Lībeks, Ansis Pulkšs, Pēteris Ērmans, Augusts Auzenbergs un Jānis Bulle bija pirmie, kas stājās pie šīs idejas realizēšanas. Tā kā namīpašnieku biedrības Krievijā tajā brīdī bija kas pavisam jauns, tāpēc biedrības dibināšanas ceļā sākotnēji bija daudz šķēršļu un neizpratnes. Aktīvākie namīpašnieki, kurus bija aizrāvusi apvienošanās ideja, domubiedrus meklēja savu paziņu lokā, kurus atrada gan bijušajos studiju biedros un kolēģos, gan citos namīpašniekos, gan arī iepazīstināja interesentus ar jaunajām idejām saviesīgos pasākumos.
Foto redzami trīs nākošie Rīgas Namīpašnieku biedrības biedri: otrajā rindā ceturtais no kreisās – F. Veinbergs, trešajā rindā pirmais no labās – J. Purgalis, ceturtajā rindā pirmais no labās – J. Lazdiņš
1903. gads
Tikai 1903.gada 12.jūlijā izdevās panākt Rīgas Namīpašnieku biedrības (Rigaer Hausbesitzer Verein – vāc./ Союз Рижскихъ Домовладельцевъ – kriev.) statūtu apstiprinājumu, kurš tiek uzskatīts par biedrības dibināšanas datumu. Statūtus parakstīja Krievijas Impērijas finanšu ministrs Sergejs Vitte, saskaņā ar visaugstāki apstiprināto 1903.gada 3.jūlija Ministru komitejas lēmumu.
Kā biedrības dibinātāji skaitās 34 personas: Ansis Ansberģis, Augusts Auzenbergs, Fricis Beržinskis, Ģerts Birkmans, Jānis Bulle, Jānis Eglīts, Ancis Ertaks, Pēters Ērmans, Pēters Grots, Andrejs Haaze, Jānis Kauliņš, Jānis Kļaviņš, Ernests Kļāve, Andrejs Krastkalns, Jānis Krištjāns, Viktors Lībeks, Kārlis Mednis, Ernests Miķelsons, Jānis Millers, Kārlis Paeglīts, Ansis Pulkšs, Pēters Pusels, Jēkabs Rudzītis, Jānis Rutke, Jānis Sakne, Kārlis Sēja, Gustavs Smildziņš, Otto Treijers, Jānis Vanags, Mārtiņš Vieglis, Dāvis Viesīts, Jānis Zālīts, Kārlis Ziediņš, Juris Zvirbuls.
14.augustā uz savu pirmo sēdi sanāca biedrības valde, kura uz tekojošo gadu noteiktos amatos iecēla sekojošus valdes locekļus: valdes priekšsēdētājs Frīdrihs Veinbergs, valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Lībeks, kasieris Jānis Bulle, grāmatvedis un rakstvedis Augusts Auzenbergs, kasiera palīgs Krišjānis Bergs un grāmatveža palīgs Andrejs Krastkalns.
Iestāšanās naudu noteica 1 rbļ., bet biedra naudu – 2 rbļ. gadā.
Biedrības pirmais vadītājs Frīdrihs Veinbergs
Biedrība uzsāka savu darbību, noturot jautājumu izskaidrošanas vakarus, kuros ar referātiem un paskaidrojumiem visvairāk uzstājās F. Veinbergs. Lai paplašinātu biedrības darbību, tā paša gada 14.decembrī biedrības ārkārtējā pilnsapulcē nolemts dibināt krājaizdevumu kasi un savstarpējo ugunsapdrošināšanas biedrību.
Sākumā biedrības sanāksmes notika Rīgas Latviešu biedrības zālē, kur notika gadskārtējās sanāksmes ar lielāku dalībnieku skaitu, kuras tā īrēja par 100 rbļ. gadā. 1903.gada beigās Rīgas Namīpašnieku biedrības biedru skaits sasniedz 267 personas.
1904.- 1906.gads
Sākot
ar 1904.gada 1.jūniju divas stundas dienā darbojas biedrības birojs,
kur pastāvīgi dežūrē viens valdes loceklis vai valdes locekļa kandidāts
un rakstvedis, lai reģistrētu jaunus biedrus, iekasētu biedru naudas un
sniegtu namīpašniekiem nepieciešamu informāciju.
1906.gada 30.novembrī biedrības priekšnieku F. Veinbergu ievēl par Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvi valsts domes vēlēšanu komitejā.
1907.- 1909.gads
1907.gada 16.martā ministrija apstiprina ugunsapdrošināšanas biedrības statūtus un Rīgas Namīpašnieku biedrība uzaicina savus biedrus apdrošināt savus namus Rīgas III.savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrībā, kuras valdē ievēlēti biedrības biedri E. Ozoliņš, F. Beržinskis, J. Bēms, A. Auzenbergs, J. Bulle un P. Steinbergs.
Tā paša gada 17.decembrī Vidzemes guberņas sīkkredīta komiteja apstiprina Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības statūtus, un jau nedēļu vēlāk – 23.decembrī pirmā dibinātāju sapulce ievēl par sabiedrības goda kuratoru F. Veinbergu. Valdē ievēl: par priekšnieku – J. Bēmu, par vietnieku A. Auzenbergu, par valdes locekļiem – F. Beržinski, J. Feldmani un P. Ozoliņu.
Viens no biedrības darbības galvenajiem uzdevumiem bija arī latviešu pilsoņu interešu aizstāvēšana Rīgas pilsētas Domes vēlēšanās, kur bija izteikti dominējošs vāciešu pārsvars. 1909.gadā latviešu vēlēšanu komiteja panāca, ka domnieku trešdaļu iecēla no taviešu saraksta. Tādējādi Rīgas Domē iekļuva F. Veinbergs, A. Krastkalns, A. Auzenbergs, J. Bēms, J. Lazdiņš, K. Ķergalvs, J. Brigaders, J. Rīters, N. Pļavnieks, F. Beržinskis, A. Strausmans, J. Blaus, F. Bomens, J. Vīrs, K. Galviņš, K. Sēja, E. Kanels, K. Lejiņš, J. E. Muške, E. Ozoliņš, K. Pēkšēns, G. Rudzīts, A. Freijs, K. Celmiņš un P. Steinbergs.
Biedrības valdes loceklis un Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Bēms
1910.gads
1910.gada 4.jūlijā Krievijas imperators Nikolajs II apmeklē Rīgu, lai piedalītos Vidzemes guberņas pievienošanas Krievijas Impērijai 200.gadadienas svētkos. Rīgas Namīpašnieku biedrība paredzētās Ķeizara tikšanās ar Rīgas Domes un dažādu organizāciju pārstāvjiem laikā Rīgas pilī nolemj pasniegt caram sālsmaizi un par tās pasniedzējiem ievēl F. Veinbergu, J. Bēmu un F. Beržinski. Biedrība sastāda no saviem biedriem goda sardzi, uzdodot G. Smildziņam vadīt biedrus, bet par palīgiem viņam nozīmējot A. Ansberģi un M. Grosberģi. Sudraba bļodai, kuru ar sālsmaizi pasniedza Rīgas Namīpašnieku biedrība, bija virspusē uz iekšmalas vienā pusē iegravēts krievu valodā: “Отъ Oбщества Домовладелцевъг. Риги”, bet otrā pusē – latviski: “No Rīgas Namu Īpašnieku biedrības”. Vidū starp šiem abiem uzrakstiem bļodas dibenā bija iegravēts: “4-гоiюля 1910”.
Viņa Majestāte Nikolajs II pieņēma sekojošas organizācijas: Lielās ģildes, Jāņu ģildes, Rīgas Biržas komitejas, Krievu tirgotāju, Rīgas Fabrikantu sabiedrības, Rīgas Latviešu pareizticīgo draudžu, Krievu tirgotāju palīgu, Grebenščikova nabagu patversmes, Rīgas Krievu amatnieku arteļa, Rīgas Poļu sabiedrības, Rīgas Strēlnieku biedrības, Latviešu Dziesmu svētku komitejas, Žīdu sabiedrību, Jelgavas pilsētas biedrības, bērnu patversmes “Zīle” un Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvjus.
Imperators Nikolajs II Rīgas Ķeizardārzā tiekas ar Rīgas pilsētas domniekiem
Latvijas un īpaši Rīgas namīpašnieku vārdā F. Veinbergs, pasniegdams sālsmaizi, apsveic caru ar sekojošu uzrunu:
“Jūsu Ķeizariskā Majestāte! Latviešu namīpašnieku delegācijas vārdā man augsta laime izsacīt Jūsu Majestātei vietējo latviešu iedzīvotāju (мѣстнаго латышскаго населенiя – kriev.) un uzticīgo pavalstnieku jūtas šinīs lielejos svētkos, kādus mūsu piekraste svin par piemiņu savai 200 gadus piederībai pie Krievijas. Šais patriotiskajos svētkos latvieši ņem visdzīvāko dalību. Notecējušie divi gadu simteņi radījuši viņos karsta patriotisma jūtas. Viņi Krievijā atraduši tēviju, lielu tēviju, kādas viņiem agrāk nebija. Krievijas caru lielā žēlastība (великiя благодѣянiя – kriev.), kas tikusi dāvāta mūsu piekrastei, izaudzinājusi latviešu iedzīvotājos nesaraujamu iekšēju saišu sajūtu ar vispārēju tēviju. Ne tikai pienākumu jūtas pilda latviešus – latviešu tauta mīl krievu valsti, un ar viņu saista savas cerības uz laimīgu nākotni.
Bet notecējušu divu gadu simteņu vēsture izaudzinājusi latviešu tautā vēl otru stipru jūtu, kuru nav spējuši vājināt pēdējo gadu bēdīgie notikumi un kura pēc tam augusi lielumā ar jaunu divkārtīgu spēku. Tā ir neaprobežotas padevības un mīlestības jūtas pret savu monarhu. Divi simts gadu laikā latviešu tauta tikai Krievu Valdniekā (въ Русскомъ Государѣ – kriev.) redzēja savu vienīgo, vareno aizsargu un aizstāvētāju (покровителяизащитника); 200 gadu laikā Krievu Valdnieka vara (Русская Государевавласть – kriev.) aplaimoja viņu ar neskaitamām žēlastībām (милостями – kriev.) un vēl nesen pagājušā valsts juku laikā, kritiskā momentā, monarhiskā patvaldīgā vara glāba latviešus kopā ar visu valsti no smagām briesmām. To tauta dziļi sajūt, un tādēl viņa arī tagad cieši uzticas сariskajai patvaldīgai varai, kā arī pastāvošās sabiedriskās kārtības atbalstam un visu Ķeizara valsts tautību nodrošinājumam (твердоуповатьна Царскую Самодержавную Власть как на опору общественнаго строя и обеспеченiе благодействiя всѣхъ народностей имперiи – kriev.). Pildīta ar šīm uzticīgā pavalstnieka jūtām, mūsu delegācija vispadevīgi lūdz Jūsu Majestāti pieņemt no mumssālsmaizi par mūsu pateicības un mīlestības zīmi”.
Cars dod uz apsveicināšanās runu sekojošu atbildi: “Es pateicos par izteiktām Latvijas padevības jūtām pret Krieviju un viņas monarhu, un izsaku pārliecību, ka šīs jūtas ir izteiktas no sirds. Pavēlu manu pateicību paziņot tiem, kuru vārdā delegācija priekšā stādījusies”…
Pēc tam imperators runāja dažus vārdus ar deputācijas priekšgalā stāvošo F. Veinbergu: “Es pazīstu Jūs un Jūsu darbību, un novēlu Jūsu tautai laimīgu nākotni!”…
Pēc pieņemšanām Krievijas Imperators un viņa aicinātie viesi pulcējas Rīgas Ķeizara dārzā saviesīgās sarunās.
1910. gadā ēka Brībības bulvārī 2/4 nonāca Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības īpašumā, kļūstot par tās galveno mītni. Namā norisinājās aktīva sabiedriskā darbība un atrodas veikali, un savas pastāvīgas telpas tajā iegūst Rīgas Namīpašnieku biedrība, kuras biedrība īrē no Rīgas III.savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrības par 200 rbļ. gadā.
1911.- 1913. gads
Pateicoties biedrības aktīvai darbībai, biedru skaits pastāvīgi pieaug, 1911.gadā sasniedzot 792 biedrus.
1914.- 1916. gads
1914.gada 2.februārī biedrības pilnsapulces laikā tās vadītājs F. Veinbergs tiek iecelts par goda biedru, pasniedzot viņam adresi (vēlējumu) un biedrības vārdā piedaloties F. Veinberga stipendijas kapitālā ar 500 rbļ.
1914.gada 1.augustā sākas Pirmais pasaules karš, un kara apstākļos namīpašnieku stāvoklis kļūst kritisks: namīpašnieku ienākumi strauji krīt, jo daudzi īrnieki tiek iesaukti karā un viņu ģimenes nemaksā īri, ārzemnieki tiek izraidīti, dzīvokļi kļūst tukši un īres cenas krīt. Biedrības pilnsapulcē 10.augustā tās vadītājs F. Veinebrgs paskaidro namīpašniekiem, ka kara apstākļos likumi nedarbojas tā kā miera laikos, un ka visiem jāpilda valdības prasības.
1915.gada 15.jūlijā, ienaidnieka karaspēkam tuvojoties Rīgai, biedrības valde nolemj biedrības arhīvu, grāmatas un dokumentus kopā ar Rīgas III.savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrības arhīvu evakuēt uz Krievijas iekšieni.
Kara apstākļi padarījuši namīpašnieku stāvokli ļoti kritisku, jo par īri vairs neviens nemaksā, bet nodokļu un nodevu maksājumi nemainās. Vairākas reizes biedrības pārstāvju delegācijas griežas pie cara valdības un attiecīgām iestādēm, lai noskaidrotu namīpašnieku stāvokli un panāktu namu ūtrupju atcelšanu. Biedrības valde nolemj sūtīt uz Pēterburgu delegāciju triju cilvēku sastāvā – F. Veinbergu, P. Ozolinu un P. Steinbergu. Atbilde ir negatīva, jo naudas nav, tomēr pēc vairākām sarunām tomēr tiek panākta maksātnespējīgo īpašumu pārdošanas apturēšana uz laiku.
1917. gads
1917.gada 25.aprīlī notiek biedrības valdes sēde, kurā nolemts palielināt valdes locekļu skaitu no 15 uz 36. Valdes parvēlēšanā par biedrības jauno valdes priekšsēdētāju ievēl Pēteri Ozoliņu, kuram ir grūts uzdevums – atsākt kara apstākļos daļēji pārtraukto biedrības darbību un censties to attīstīt.
16.maijā biedrība nolemj nodibināt kooperatīvu – Rīgas Namīpašnieku patērētāju biedrību – pie namīpašnieku biedrības, kuras uzdevums ir gādāt par būvmateriālu, kūdras, malkas un darvas apgādāšanu namsaimnieku vajadzībām. Komisijā ievēl: J. Rozevski, K. Pārupu, A. Kulmi un J. Režo.
1917.gada jūnijā Rīgas Namīpašnieku biedrība dibina savu Taksācijas komisiju, lai noskaidrotu kara laikā namīpašniekiem nodarīto zaudējumu apmēru, jo Rīgas pilsētas valde atteicās izpildīt biedrības lūgumu. Par komisijas locekļiem ievēl: J. Rozevski, G. Smildziņu, H. Liepiņu, A. Andersonu, J. Bēmu, A. Pētersonu, P. Frišenfeldu, F. Lāci, M. Svārpstiņu, A. Beķēnu, G. Vējiņu un K. Sēju. Pilsētas valde no savas puses ievēl J. Bulli un E. Eizenbergu, kā arī pilsētas valdes pārstāvjus. Par komisijas vadītāju ievēl A. Andersonu.
No 1917.gada 12.- 16.augustam Pēterburgā notiek namsaimnieku kongress, uz kuru biedrība deleģē biedrības valdes locekli J. Purgali. Viņam starp citu uzdots pārrunāt jautājumu par atlīdzības dabūšanu no dzīvokļiem, kurus ieņēmušas armijas rezervistu sievas.
1917.gada septembrī Rīgas Namīpašnieku biedrības Taksācijas komisija ar arhitektu Vanagu priekšgalā stājas pie zaudējumu novērtēšanas. Komisijas slēdziens ir satriecošs – tikai biedrības biedriem nodarītie zaudējumi (neskaitot visus pārējos namīpašniekus) sasnieguši 91 miljonu zelta rubļu. Pieprasījums par zaudējumu atlīdzināšanu tiek iesniegts pēc piederības.