1918.-1921. gadi

1919.gada 3.janvārī, lieliniekiem iebrūkot Rīgā, Latvijas valdība atstāj galvaspilsētu un pārceļas uz Liepāju. Arī biedrības valdes locekļi daļēji vairs neatrodas Rīgā, jo nav iespējams noturēt nekādas sapulces un sēdes. Tāda situācija turpinās līdz 22.maijam, kad A. Niedras valdība ar vācu karaspēka palīdzību padzen lieliniekus no Rīgas.

1919.gadā biedru skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi – līdz 363 biedriem.

Pēc mūsu valsts neatkarības proklamēšanas pirmajos gados viens pēc otra iznāk rīkojumi dzīvokļu īres jautājumos, un, lai pēc iespējas tiktu ievērtētas ne tikai īrnieku, bet arī namīpašnieku intereses, biedrība aktīvi cenšas iesaistīties visos procesos. Tā 1921.gadā biedrība kopā ar Rīgas Namīpašnieku savienību iesniedz atsauksmi par 15.10.1920.izdotajiem Ministru kabineta pagaidu noteikumiem par dzīvokļu īri, kas pēc tam tiek publicēta atsevišķā izdevumā.

1921.gada 20.un 21.augustā Lielajā ģildē notiek Latvijas pilsētu un miestu namīpašnieku I.kongress, kuru organizē Rīgas Namīpašanieku biedrība. Tajā priekšplānā izvirzās jautājums par Latvijas namīpašnieku biedrību savienības dibināšanu. Rīgas Namīpašnieku biedrība apņemas izstrādāt stātūtus un iesniegt tos apstiprināšanai.

1922. gads

1922.gada 2.jūnijā par biedrības valdes priekšsēdētāja amatā ievēl zvērinātu notāru un Satversmes sapulces dalībnieku Jāni Purgali. Jaunais biedrības vadītajs ir ar lielām darba un organizatora spējām, un cenšas pēc iespējas aktīvāk uzlabot un padarīt efektīvāku biedrības darbu. Tā paša gada rudenī J. Purgalis kļūst par 1.Saeimas deputātu un iesaistās frakciju darbā, maksimāli aizstāvot namīpašnieku intereses. Kaut arī no biedrības puses nāk daudzi signāli par to, ka esošie likumdošanas akti īres jautājumos ir nepilnīgi un, ka topošajā īres likumā nav ņemtas vērā namīpašnieku intereses, 1924.gada 16.jūnijā tiek pieņemts “Likums par telpu īri”.

Pēc Latvijas namīpašnieku biedrību savienības statūtu apstiprināšanas Rīgas apgabaltiesas administratīvajā nodaļā Rīgas Namīpašnieku biedrība, saskaņā ar biedrības pilnsapulces 1922.gada 11.jūnija lēmumu, iestājas Latvijas namīpašnieku biedrību savienībā kā tās pirmais biedrs.

1922.gada Rīgas pilsētas domes vēlēšanās Rīgas Namīpašnieku biedrība nepiedalās ar atsevišķu sarakstu vai nepievienojas kādai jau esošai partijai. Par domniekiem kļūst biedrības biedri J. Purgalis un J. Dāvis.

1922.gada 7.un 8.oktobrī Rīgas Namīpašnieku biedrība piedalās Saeimas vēlēšanās, pievienojoties Kristīgi nacionālajai apvienībai. Vēlēšanas vada īpaši ieceltā apvienoto organizāciju vēlēšanas komiteja. No namsaimnieku darbiniekiem par Saeimas deputātu ievēl J. Purgali.

1922.gada 22.decembrī par biedrības Juridiskā biroja vadītāju pieņem zvērinātu advokātu E. Strautnieku, kurš biedrības biedriem sniedz bezmaksas juridisko palīdzību.

1923. gads

1923.gada nogalē pie Rīgas namīpašnieku biedrības dibina vainaga fondu ar mērķi finansiāli atbalstīt mirušo fonda dalībnieku pavadīšanu. Trīsdesmito gadu beigās tā vietā tiek dibināts bēru fonds.

Rīgas Namīpašnieku biedrība turpina paplašināt savu darbību. Notiek paplašinātās biedrības sēdes, kurās tiek iztirzāti būtiskākie jautājumi, skaidrotas likumdošanas prasības, sniegta palīdzība izīrētāju un īrnieku jautājumu risināšanā.

1924. gads

1924.gada 24.janvārī biedrības valde rīko goda biedra F. Veinberga godināšanu viņa 80 gadu dzimšanas dienā. Goda mielastu sarīko Rīgas Latviešu biedrības namā.

1924.gada 17.un 18.maijā notiek Latvijas pilsētu namīpašnieku II.kongress, kuru organizē Rīgas Namīpašnieku biedrība. Namīpašnieki kongresa ietvaros protestē pret īres likuma projekta pieņemšanu, bet protesta rakstus iesniedz Ministru kabinetā un Saeimas locekļiem. Tomēr protesti nelīdz un ar tā paša gada 1.jūliju īres likums stājas spēkā.

No 1924.gada 21.līdz 28.oktobrim Francijas pilsētā Parīzē notiek 2.starptautiskais prīvātīpašnieku (namīpašnieku) kongress, kurā piedalās Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvis J. Dāvis.

1925. gads

Rūgtas pieredzes mācīti, Rīgas namīpašnieki nāk pie pārliecības, ka namīpašnieki jāorganizē arī politiski, un 1925.gada Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanās iet zem nosaukuma ” Saimniecisko grupu apvienība”, saraksts Nr.2. Apvienībā piedalījās: Rīgas Namīpašnieku biedrība, Rīgas Pārdaugavas Namīpašnieku biedrība, Rīgas partimonālapgabala Namīpašnieku biedrība, Rīgas Tirgotāju biedrība, Rīgas Tirgotāju un rūpnieku biedrība un 1.un 2.šķiras traktiernieku grupa. Piedaloties vairākiem vadošajiem biedrības biedriem, par Rīgas pilsētas Domes deputātu tiek ievēlēts biedrības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, kā arī K. Polis, A. Krastkalns un K. Vanags. Šīs vēlēšanas izmaksāja 452587,50 rubļus.

1925.gada 15.martā notika Rīgas Namīpašnieku biedrības ikgadējā pilnsapulces, kuras laikā apstiprina biedrības vadību. Valdē darbojas: valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, priekšsēdētāja biedri – K. Polis un J. Dāvis, kasieris F. Bērziņš, sekretārs M. Miezis un pārējie 31 valdes locekļi.

Valde ievēlēja Vainaga fonda komiteju, Karoga komiteju un komiteju instrukciju izstrādei biedrības Dāmu komitejas dibināšanai.

1925.gada 2., 4.un 5.jūlijā Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Latvijas namīpašnieku III.kongress, kurā piedalās un referē biedrības valdes locekļi.

1925.gadā Rīgas Namīpašnieku biedrību valsts līmenī pārstāvošā Latvijas Namīpašnieku biedrību savienība iestājas Starptautiskajā privātīpašnieku (namīpašnieku) savienībā (Union Internationale de la Propriété Foncière Batie – UIPFB) kļūstot par tās biedru.

1925.gada jūlijā tiek dibināta namīpašnieku un ražotāju intereses pārstāvoša partija – Miera, kārtības un ražošanas apvienība, kuras līderi ir biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Purgalis un Liepājas Namīpašnieku biedrības priekšnieks Jānis Annuss. Tā paša gada 3.un 4.oktobrī biedrības vadošie pārstāvji startē 2.Saeimas vēlēšanās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta Nr.6. Kaut gan namīpašnieki aktīvi iesaistījās balsošanā, tomēr neviens no viņiem par deputātu netika ievēlēts. 2.Saeimā tiek ievēlēts saraksta pirmais numurs un Liepājas namīpašnieku biedrības vadītājs J. Annuss. Saeimas vēlēšanas apvienībai izmaksāja 686734,50 rubļus.

1926.gads

1926.gada 14.februārī tiek dibināta Rīgas Namīpašnieku biedrības Dāmu komiteja, kuras priekšsēdētāja amatā ievēl V. Veinbergu. Biedrības Dāmu komiteja pulcināja biedru kundzes uz sabiedrisku darbu, rīkoja biedru vakarus, loterijas, priekšlasījumus u.c.

Skaidras naudas atlikums no organizētajiem pasākumiem palielināja līdzekļus biedrības kasē un vēlākajos gados deva iespēju plašāk un aktīvāk veikt vēlēšanu kampaņas. Vēlākos gados ienākumus no rīkotajiem pasākumiem Dāmu komiteja iemaksāja speciālā biedrības nama fondā.

1926.gada martā iznāk mēnešraksta “Latvijas Apskats” pirmais numurs. Žurnālā ir vairākas tematiskās sadaļas, un viena no tām ir – Latvijas namīpašnieku biedrību Sabiedrības nodaļa, kurā stāstīts par namīpašnieku biedrību darbību Latvijā un ārpus tās robežām, t.sk. Rīgas Namīpašnieku biedrību. Izdevuma redaktors ir biedrības valdes loceklis J. Dāvis.

1926.gada 25.un 26.septembrī notiek Latvijas namīpašnieku IV.kongress, kurā pieņem vairākas rezolūcijas:

• katram namīpašniekam aktīvi un sistemātiski jāstrādā namīpašnieku organizācijās un šai darbībai jāpievelk namīpašnieku mērķiem simpatizējošas personas;
• cīņā par namīpašnieku šķiras nākotnes nodrošināšanu katram stingri jāievēro disciplīna;
• pie namīpašnieku biedrībām nodibināmas dāmu komitejas un sekcijas izglītības, sabiedriska un politiska darba veikšanai;
• atdzīvināma biedrību darbība ar priekšlasījumiem, diskusiju vakariem, izrīkojumiem, biedru un masu sapulcēm;
• cīņā pret sociālismu (t.i.maziniecismu, lieliniecismu, komunismu) visiem namīpašniekiem jāstrādā roku rokā ar zemturu, rūpnieku, tirgotāju, amatnieku, kredītiestāžu un citām saimnieciskām organizācijām, kuras aizstāv privātīpašuma un brīva līguma neaizskaramību.

1926.gada 18.augustā Rīgas Namīpašnieku biedrība noīrē Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības kluba telpas, kā arī nopērk šī kluba inventāru. Kluba komisijā ievēl J. Bēmu, A. Auzenbergu, F. Bērziņu, J. Bulli un J. Nadziņu. Klubu atver 1926.gada 7.decembrī. Vēlākos gados biedrība klubu pārveido par restorānu “Parka pagrabs” ar bagātīgu ēdienu un dzērienu piedāvājumu, kā arī daudzveidīgām izklaides programmām.

1927. gads

1927.gada 1.oktobrī atkal atsāk darboties biedrības Juridiskais birojs, kas namīpašniekiem sniedz juridiskas konsultācijas divas reizes nedēļā. Iesākumā biroju vada advokāts F. Valters, bet pēc tam zvērināts advokāts V. Lazdiņš.

1927.gada novembrī pie Rīgas Namīpašnieku biedrības nodibinājās akadēmiskās jaunatnes pulciņš, kas vēlāk pārtop par Jaunatnes komiteju.

1928. gads

1928.gada 18.un 19.februārī notiek Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanas un biedrības vadošie pārstāvji startē tajās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta. Piedaloties vairākiem vadošajiem biedrības biedriem, par Rīgas pilsētas Domes deputātu atkārtoti tiek ievēlēts biedrības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, kuru pēc ievēlēšanas apstiprina par pilsētas domes priekšsēdētāja biedru, A. Krastkalns un K. Polis.

1928.gada 10.martā biedrības gadskārtējā pilnsapulcē, pārvēlot valdes locekļus, valdē ievēl: E. A. Jurjānu, M. Zīli, A. Surovski, M. Žubīti, E. Ozoliņu, A. Zaķi, M. Miezi, M. Pānu, M. Ķezberu, J. Radziņu, G. Rozīti, F. Nārunu un G. Rešo. Kandidātos paliek: P. Lielais, P. Stāks, A. Krieviņš, M. Upīts, E. Kohs, K. Kallenbergs, M. Postnieks, F. Bomens, A. Geslers, J. Kalnozols, E. Rosmans un P. Spruksts. Revīzijas komisijā ievēl: E. Jirgensonu, E. Mežīti un O. Seviško, bet kandidātos – M. Skuju, J. Rozenbildu un K. Salkalnu.

Tā paša gada 13.jūlijā Iznāk namīpašnieku žurnāla “Mūsu īpašums” pirmais numurs. Žurnālā sniegta informācija par visu Latvijas namīpašnieku biedrību darbību, nodokļu un saimnieciskiem jautājumiem. Izdevuma. Izdevējs ir izdevniecības kooperatīvs ” Namsaimnieks”, bet atbildīgais redaktors – Saeimas deputāts Jānis Annuss.

1928.gadā biedrības biedru skaits saniedz 1820 personas, kas vairāk kā divas ar pusi reizes pārsniedz 1911.gada datus un ir biedrības valdes un tā priekšsēdētāja liels nopelns.

1928.gada 6.septembrī biedrības zālē un kluba telpās notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības 25 gadu jubilejai veltīts atceres pasākums.

Svētki sākās ar garīgu aktu, bet pēc tā beigām biedrības priekšnieks Jānis Purgalis griezās pie klātesošajiem ar svētku uzrunu, ko noslēdza ar kopīgi nodziedāto latvju tautas lūgšanu “Dievs svētī Latviju”. Pēc tam svētku komisijas priekšnieks Jānis Bēms sniedza pārskatu par biedrības darbību 25 gadu laikā.

Rīgas Namīpašnieku biedrība atceres pasākuma laikā saņēma daudzus apsveikumus. No Rīgas Latviešu biedrības apsveic Saeimas deputāts A. Krastkalns, bet no izdevuma “Latvis” un Nacionālās apvienības – Saeimas deputāts Arveds Bergs.

No Liepājas Namīpašnieku biedrības apsveic saeimas deputāts J. Annuss, no Rīgas Pārdaugavas Namīpašnieku biedrības – P. Sturms, no Rīgas II.namīpašnieku biedrības – P. Čākurs, no Slokas Namīpašnieku biedrības – Apins, bet no Jelgavas namīpašniekiem – Stunda.

Rakstiski un telegrāfiski apsveikuši: valsts prezidents Gustavs Zemgals, bīskaps K. Irbe, ministru prezidents P. Juraševskis, iekšlietu ministrs E. Laimiņš, Rīgas prefekts T. Grīnvalds, Cēsu Nomaļnieku un apbūvnieku biedrības pārstāvis V. Kremers, Smiltenes Namīpašnieku biedrības priekšnieks Strāls, Siguldas Namīpašnieku biedrības priekšnieks Ezergailis, Alūksnes, Talsu, Aizputes, Smiltenes, Tukuma, Limbažu, Daugavpils, Cēsu, Bauskas, Valmieras, Mazsalacas un Dobeles Namīpašnieku biedrības.

Ar uzrunām un apsveikumiem goda mielasta laikā uzstājas Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieks J. Purgalis, Saeimas deputāts A. Krastkalns, bijušais biedrības priekšnieks P. Ozoliņš, mācītājs T. Zanders, Latvijas Tirgotāju savienības pārstāvis Fr. Lasmans, žurnāla “Mūsu īpašums” redakcijas pārstāvis A. Zaķis, vairāki biedrības biedri.

No 1928.gada 25.līdz 28.septembrim Austrijas pilsētā Vīnē notiek 5.starptautiskais namīpašnieku kongress, kurā piedalās Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvji J. Purgalis un J. Dāvis. Biedrības vadītājs uzstājās ar runu Latvijas namīpašnieku vārdā.

Mēnesi vēlāk, 6.un 7.oktobrī biedrības vadošie pārstāvji startē 3.Saeimas vēlēšanās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta Nr.6.

Kaut gan namīpašnieki aktīvi iesaistījās vēlēšanu aģitācijas norisē un balsošanā, tomēr neviens no viņiem par deputātu netika ievēlēts. 3.Saeimā tiek ievēlēts saraksta otrais numurs un 2.Saeimas deputāts J. Annuss.

1929. gads

Sākot ar 1929.gadu biedrība saviem biedriem bez atlīdzības un arī pārējiem namīpašniekiem sniedz padomus nodokļu lietās, kā arī palīdz aizpildīt nodokļu veidlapas, deklarācijas, paziņojumus un citus dokumentus.

1929.gada 10.martā notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības gadskārtējā pilnsapulce, kuras laikā pārvēl valdes locekļus. Valdē ievēl: E. A. Jurjānu, M. Zīli, A. Surovski, M. Žubīti, E. Ozoliņu, A. Zaķi, M. Miezi, M. Pānu, M. Ķezberu, J. Nadziņu, G. Rozīti, F. Nārunu, G. Rešo, bet kandidātos paliek – P. Lielais, P. Stāks, A. Krieviņš, M. Upīts, E. Kohs, K. Kallenbergs, M. Postnieks, F. Bomens, A. Geslers, J. Kalnozols, E. Rosmans un P. Spruksts. Revīzijas komisijā ievēl: E. Jirgensonu, E. Mežīti un O. Seviško, bet kandidātos – M. Skuju, J. Rozenbildu un K. Salkalnu.

20.marta valdes sēdē notika valdes prezidija vēlēšanas. Par biedrības vades priekšsēdētāju ievēlēja J. Purgali, par vietniekiem – J. Čākuru un J. Dāvi, par sekretāru – M. Miezi, par sekretāra vietnieku – A. Auzenbergu, par kasieri – F. Bērziņu un par kasiera vietnieku J. Bēmu.

1929.gada 7.jūnijā notiek žurnāla “Mūsu īpašums” redaktora maiņa. Pēc Liepājas Namīpašnieku biedrības vadītāja Jāņa Annusa atkāpšanās no šī amata par atbildīgo redaktoru tiek iecelts Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieka biedrs Jānis Čākurs.

1929.gada 14.un 15.oktobrī Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Latvijas pilsētu namīpašnieku VII.kongress. Kongresa galvenās tēmas:

• no namsaimniekiem ņemamie nodokļi un nodevas;
• īres likuma pārgrozījumi;
• Saeimas vēlēšanas;
• laikraksta jautājums;
• namsaimnieku organizācijas;
• namsaimnieku politika;
• namsaimnieku kredīts;
• nekustamās mantas atsavināšana un apgrūtināšana ar parādiem;
• nekustamās mantas apdrošināšana pret uguni;
• kredīts pilsētu apbūvniekiem;
• pilsētu zemju reforma.

No biedrības kongresā referē vadītājs J. Purgalis un valdes locekļi J. Čākurs, J. Dāvis, P. Lielais, A. Zaķis.

No 1929.gada 25.līdz 29.septembrim Vācijas pilsētā Berlīnē notiek 6.starptautiskais namīpašnieku kongress, kurā piedalās Rīgas Namīpašnieku biedrības pārstāvji J. Purgaļa vadībā.