1930.gads

1930.gada 13.martā notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības Dāmu komitejas pilnsapulce. Valde tika ievēlēta sekojošā sastāvā: priekšniece V. Veinberga, priekšnieces vietnieces – M. Žubīte un G. Videnovskija, sekretāri – A. Ritere un O. Seviško, kasieri – A. Mašeka un M. Grīnfelde, mantziņi – G. Koha un S. Rubene, biedrzine A. Miezis.

1930.gada 10.un 11.maijā Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Latvijas pilsētu namīpašnieku VII.kongress. Kongresa galvenās tēmas:

• no namsaimniekiem ņemamie nodokļi un nodevas
• īres likuma pārgrozījumi;
• Saeimas vēlēšanas;
• laikraksta jautājums;
• namsaimnieku organizācijas;
• namsaimnieku politika;
• namsaimnieku kredīts;
• nekustamās mantas atsavināšana un apgrūtināšana ar parādiem;
• nekustamās mantas apdrošināšana pret uguni;
• kredīts pilsētu apbūvniekiem;
• pilsētu zemju reforma.

No biedrības kongresā referē vadītājs J. Purgalis un valdes locekļi J. Čākurs, J. Dāvis un A. Zaķis.

1930.gada decembra beigās iznāk Namsaimnieka un apbūvieša kalendārs 1931.gadam Saeimas deputāta J. Annusa un biedrības valdes locekļa A. Zaķa redakcijā, kuru izplata Rīgas Namīpašnieku biedrība. Kalendāra saturā: pilnīgs nodokļu kalendārs, hipotēku bankas kredīta noteikumi, raksti par īres likumu, namsaimnieku un apbūviešu stāvokli, valsts budžetu, nodokļu politiku u.c.

1931.gads

1931.gada 14.februarī Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Miera, kārtības un ražošanas apvienības Rīgas nodaļas biedru pilnsapulce, kur pārsvarā ir Rīgas Namīpašnieku biedrības biedri. Dienas kārtībā: sapulces amatpersonu vēlēšanas, valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas, ziņojumi un priekšlikumi. Sapulce ievēl valdi sekojošā sastāvā: J. Annuss, J. Purgalis, A. Zaķis, F. Bērziņš, M. Liepiņš un J. Rešais. Kandidātos paliek: J. Dāvis, M. Ozoliņš, J. Dreifelds.

Revīzijas komisijā ievēl: M. Žubīti, V. Ābeli, P. Stāku, bet revīzijas komisijas kandidātos – J. Čākuru un A. Skuju.

Biedrības Dāmu komitejas priekšnieces amatā ievēl Moniku Žubīti.

1.martā notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības biedru pilnsapulce. Pārvēlot valdes locekļus, ievēlēja: F. Bērziņu, J. Čākuru, M. Stūri, J. Bulli, A. Lazdiņu, L. Neiburgu, G. Birkmani, J. Dāvi, E. Kohu, P. Lielo, F. Bomenu un A. Geisleri. Par valdes locekļu kandidātiem ievēlēja: V. Ūbeli, A. Ārgali, AK. Braunu, J. Cīruli, K. Kallenbergu, J. Kalnozolu, A. Kauliņu, M. Postnieku, M. Upīti, P. Viesīti, J. Jonsonu un J. Dzilnu.

Revīzijas komisijā ievēlēja: E. Mežīti, E. Jirgensonu un O. Seviško, bet kandidātos – M. Skuju, J. Rozenbildu un K. Salkalnu.

Marta vidū iznāk papildinātais grāmatas “Namsaimnieka rokas grāmata” izdevums, kuru sastādījuši Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes loceklis A. Zaķis un T. Štāls. Grāmatas saturā: aktuālā likumdošana namīpašniekiem, nodokļu kalendārs, deklarāciju un sūdzību paraugi, jaunās procentu aizdevumu normas Rīgā un provincē u.c.

1931.gada 28.un 29.martā vairāki biedrības vadošie pārstāvji startē Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta. Rīgas pilsētas Domē atkārtoti tiek ievēlēts biedrības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, kā arī valdes loceklis J. Čākurs. Par pilsētas domes priekšsēdētāja biedru ievēl J. Purgali.

10.aprīlī Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notika Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegātu sapulce. Ar referātiem uzstājas savienības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, savienības valdes locekļi A. Zaķis, J. Čākurs un F. Bērziņš.

1931.gada 15.aprīlī biedrības Dāmu komiteja atzīmēja savas 5 gadu darbības atceri. Priekšniece M. Žubīte sniedza īsu pārskatu par komitejas darbību. Klātienē sveicienus no Latvijas Namīpašnieku savienības nodeva finanšu ministrs J. Annuss, bet Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes vārdā – J. Čākurs. Telegrāfiski sveica biedrības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis un H. Ozols.

Tā paša gada rudenī, 3.un 4.oktobrī, Biedrības vadošie pārstāvji startē 4.Saeimas vēlēšanās no Miera, kārtības un ražošanas apvienības saraksta Nr.6.

Saeimas vēlēšanās no apvienības piedalījās vairāki vadošie biedrības biedri, līdzīgi kā iepriekšējās vēlēšanās Rīgas namīpašnieku biedrība veica aktīvu aģitāciju, tomēr par deputātu tika ievēlēts biedrības saraksta Rīgas apgabala 7.numurs A. Zaķis.

1931.gada decembra beigās iznāk biedrības veidota Namsaimnieka, tirgotāja un rūpnieka gada grāmata 1932.gadam, kuru izplata Rīgas Namīpašnieku biedrība. Kalendāra saturā: ziņas par namīpašnieku organizācijām, nodokļu nomaksas un pārsūdzības ziņas, raksti par praktiskiem, būvniecības u.c.jautājumiem.

Gada grāmata turpmāk tiek izdota ik gadus.

1932. gads

1932.gada 28.februārī notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības biedru gada pilnsapulce. Pārvēlamo biedrības valdes locekļu vietā ievēl: A. Zaķi, P. Viesīti, E. A. Jurjānu, M. Ķezberi, M. Upīti, J. Radziņu, F. Nārunu, M. Žubīti, M. Pānu, J. Rozīti, E. Ozoliņu, M. Zīli un A. Surovski. Kandidātos ievēl: J. Rozevski, M. Meijeru, A. Bulli, J. Dzilnu, K. Kallenbergu, M. Postnieku, V. Ūbeli, J. Jansonu, J. Kalnozolu, J. Cīruli, A. Kauliņu un E. Puķīti.

Revīzijas komisijā ievēl: E. Jirgensonu, E. Mežīti un O. Seviško, bet kandidātos – I. Bērziņu, M. Skuju un J. Rozenbildu.

Pāris nedēļas vēlāk Tallinas Namīpašnieku biedrību tās 25 gadu pastāvēšanas svētkos sveic Rīgas Namīpašnieku biedrība ar sekojoša satura telegrammu igauņu valodā:

“Sirsnīgi sveicam mūsu draudzīgās kaimiņu tautas taupības un darba mīlestības reprezentantus – igauņu namīpašniekus Tallinas Namīpašnieku biedrības jubilejas dienā.

Tēviju nepazīstošai sarkanai internacionālei mēs kopējiem spēkiem stādīsim pretim – savu tēviju mīloša akmens internacionāli, Tamdēļ Jūsu biedrības svinību dienā novēlam arī uz priekšu vienot un pulcināt zem sava karoga igauņu namīpašniekus un ar līdzšinējām labām sekmēm stāvēt par privātā īpašuma neaizskaramību.

Rīgas Namipašnieku biedrības priekšnieks J. Purgalis”

Apsveikuma telegrammas igauņu namīpašniekiem nosūtīja arī Saeimas deputāts J. Zaķis un Liepājas Namīpašnieku biedrības priekšnieks J. Annuss.

1932.gada 3.aprīlī Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek ikgadējā Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegātu sapulce. No biedrības tajā referē Saeimas deputāts A. Zaķis un valdes loceklis J. Dāvis. Pārvēlamo valdes locekļu vietā ievēlēja līdzšinējos A. Zaķi un J. Dāvi.

1932.gada 5.jūlijā notika atceres pasākums veltīts Jāņa Purgaļa 10 gadu darbībai biedrības priekšsēdētāja un 25 gadu darbībai biedrības valdes locekļa amatos.

5.jūlija rītā ap pusdesmitiem no rīta biedrības biedri un sveicēji ar 6 auto devās no biedrības telpām Brīvības ielā pa Vidzemes šoseju uz lauku mājām “Ķīšiem” Smiltenes apkārtnē. Automašīnas dodas caur skaisti dekorētiem goda vārtiem, kur viesus sagaida mājas saimnieks ar kundzi.

Mājas priekšā biedrības priekšnieka biedrs J. Čākurs ievada ceremonijas oficiālo daļu, nolasot adresi (vēstuli):

“Ļoti godāts J. Purgaļa kungs.

Šodien paiet 10 gadu, kopš Jūs nepārtraukti ieņemiet Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieka vietu. Šis gadījums liek mums patīkami atcerēties un atzīmēt Jūsu ilgo un panākumiem vainagoto darbību kā Rīgas, tā arī visas Latvijas namīpašnieku labā. Par mūsu biedrības biedru Jūs uzņēma 1904.gada 9.septembrī, un jau 1905.gada 1.jūnijā pilna biedru sapulce ievēlēja Jūs par revīzijas komisijas locekli. Pienācīgi novērtējot Jūsu gaišo prātu un izcilus spējas, 1906.gada 28.maijā Jūs ievēlēja par valdes locekli, kādu amatu nepārtraukti, ar retu prasmi un lietderību, Jūs esiet izpildījuši līdz pat šim laikam. Jūsu pamatīgās zināšanas namniecības jautājumos allaž bija un ir nepārspējamas, kādēl valde savā 1922.gada 5.jūlija sēdē ievēlēja Jūs par biedrības priekšnieku. Jūsu neatsveramie nopelni un prāvie materiālie ziedojumi kā biedrības, tā īpaši viņas preses atbalstam pamudina mūs izteikt Jums sirsnīgu pateicību par Jūsu lielo un vispusīgo darbību namsaimnieku labā. Ar gandarījumu atzīmējot Jūsu izcilus nopelnus, Rīgas Namīpašnieku biedrības pilna biedru sapulce 1932.gada 13.jūnijā ievēlēja Jūs par Rīgas Namīpašnieku biedrības Goda biedru.

Jūsu darbs ir bijis ietekmīgs, viņš ir pildījis lielāko daļu no Jūsu labākiem mūža gadiem, viņš arī turpmāk tuvinās Jūs lielākiem sasniegumiem par prieku Jums pašam un svētību visiem nekustamas mantas īpašniekiem.

Mūsu sirsnīgākie novēlējumi ir: Jums darbā nepagurt, bet smelties sparu un izturību, lai nevien Rīgas, bet arī visas Latvijas namīpašnieku dzīvē Jūs vēl ilgi stāvētu kā stiprs un nelokāms ozols, izplešot savus zarus pār mūsu labklājību”.

Adresi iesniedza skaistos ādas vākos, mākslinieciski zīmētu un tās daudzās lappuses pilda Rīgas Namīpašnieku biedrības biedru paraksti.

Nākošie runātāji bija biedrības priekšnieka biedrs J. Dāvis, biedrības Dāmu komitejas priekšniece M. Žubītes kundze, Smiltenes Namīpašnieku biedrības valdes loceklis K. Ozols, K. Apinis no Slokas Namīpašnieku biedrības, studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistru pārstāvis V. Lazdiņš, žurnāla “Mūsu īpašums” atbildīgais redaktors J. Čākurs, Saeimas deputāts A. Zaķis, biedrības valdes locekļi L. Neiburgs un F. Bomens.

1932.gada novembrī Rīgas namīpašnieku biedrības valde kopā ar biedrības Dāmu komiteju griežas pie visiem Latvijas namīpašniekiem ar lūgumu palīdzēt krīzes skartajiem strādniekiem, kuri palikuši bez darba. Biedrības telpās katru dienu tiek pieņemti ziedojumi naudā un produktos.

1933. gads

1933.gada 2.janvārī Rīgas pilsētā uzsāk darbību ceturtā rajona īres valde. Rīgas Namīpašnieku biedrību šajā valdē pārstāvēs: J. Dzilna, J. Rešais, E. Jirgensons, F. Esvariņš un M. Studāns.

1933.gada 26.februārī Rīgas Namīpašnieku biedrības ikgadējās pilnsapulces laikā apstiprina biedrības vadību. Valdē darbojas: valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, priekšsēdētāja biedri – J. Čākurs un J. Dāvis, sekretārs un biedrziņa vietnieks K. Dreifelds, sekretāra vietnieks M. Žubītes k-dze, kasieris un biedrzinis F. Bērziņš, kasiera vietnieks P. Viesīts, valdes locekļi – G. Birkmans, D. Bišofs, J. Bulle, F. Bomens, J. Dzilna, A. Geslers, A. Jurjāns, K. Kalenbergs, E. Kohs, M. Ķezbers, A. Krieviņš, V. Lazdiņš, A. Lazdiņš, P. Lielais, P. Miezis, L. Neiburgs, F. Naruns, J. Radziņš, E. Ozoliņš, M. Pāns, M. Postnieks, J. Priede, E. Puķīts, J. Rešais, M. Studāns, A. Šurovskis, M. Upīte, M. Zīle un A. Zaķis. Revīzijas komisijas locekļi: E. Jirgensons, E. Mežīts un O. Seviško.

Biedrības pilnsapulce Dāmu komitejas priekšsēdētāja amatā ievēl Elvīru Purgali.

No 1933.gada 14.līdz 19.maijam Itālijas pilsētā Romā notiek 8.starptautiskais namīpašnieku kongress, kurā dalību ņēma Latvijas namīpašnieku delegācija Jāņa Purgaļa vadībā. Pēc kongresa darba kārtības beigām visi dalībnieki tikai aicināti uz kopēju mielastu, kuru organizēja fašistu Rietumlombardijas Namīpašnieku savienība. Tajā J. Purgalis skaidrā un pareizā itāļu valodā noturētā runā uzsvēra, ka kopā ar citiem savas zemes namīpašnieku organizācijas pārstāvjiem atbraucis no tālas zemes un ir juties laimīgs atrast tik lielu sirsnību un tuvu saprašanu no itāļu puses. Runātājs izteica savu sajūsmu par Itāliju, kura uztur tik cēli senās Romas tradīcijas.

J. Purgaļa runa kongresa dalībnieki uzņēma ar lielu sajūsmu un ilgstošiem aplausiem. Itāļu laikraksts “Il Popolo d’Italia” ar atzinību atzīmējis Latvijas namīpašnieku delegācijas priekšsēdētāja runu, kas itāļu valodā turēta kopmielastā Milānā, jo, kas ir īpaši būtiski, ka vairums delegātu runas teica angļu, franču, vācu vai savas zemes valodās.

1933.gadā Rīgas Namīpašnieku biedrības biedru skaits sasniedz jaunu rekordu – par biedrības biedriem kļuvušas jau 2200 personas!

1933.gada 13.jūlijā namīpašnieku žurnāla “Mūsu īpašums” svin savu 5 gadu jubileju. Izdevums šo gadu laikā kļuvis par stabilu namīpašnieku ruporu un reizē padomdevēju – tajā tiek publicēti aktuālais likumdošanas, finanšu, ekonomikas un namniecības jautājumos. Izdevniecības kooperatīva “Namsaimnieks” valdē un žurnāla redakcijā darbojas Rīgas Namīpašnieku biedrības biedri.

Žurnālu “Mūsu īpašums” jubilejā sveica Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Purgalis, Liepājas Namīpašnieku biedrības vadītājs Jānis Annuss, Saeimas deputāts A. Zaķis un daudzi Rīgas un citu pilsētu namīpašnieki.

1933.gada 21.septembrī Ministru prezidentu A. Bļodnieku apmeklēja namīpašnieku organizāciju pārstāvju delegācija, kura informēja viņu par patreizējiem apstākļiem dzīvokļu tirgū un iesniedza memorandu ar lūgumu ierosināt un veikt īres likuma atcelšanu. Memorandā, kuru parakstījuši J. Purgalis un J. Dāvis no Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības, F. Pētersons no Rīgas Partimoniālapgabala namīpašnieku biedrības, G. Haikevics un A. Cukermans no Rīgas žīdu Namīpašnieku biedrības, J. Čākurs no Rīgas Namīpašnieku biedrības, B. Klots no Rīgas vācu Namīpašnieku biedrības, Gemsts no Torņkalna Namīpašnieku biedrības un P. Šturms no Rīgas Pārdaugavas namīpašnieku biedrības, sīki iztirzāts pašreizējais stāvoklis dzīvokļu tirgū, un norādīts, ka dzīvokļu tirgū krīze likvidēta, īres cenas samazinājušās un nobreidusi situācija, ka, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, nepieciešama īres likuma atcelšana.

Delegācijas sastāvā bija Saeimas deputāts A. Zaķis, Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības priekšnieks J. Purgalis, Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieka vietnieks J. Čākurs, Rīgas vācu Namīpašnieku biedrības priekšnieks B. Klots un Liepājas Namīpašnieku biedrības pārstāvis K. Strautiņš.

1933.gada 14.oktobrī, godinot Rīgas Namīpašnieku biedrības dibināšanas ierosinātāja un ilggadīgā pirmā valdes priekšsēdētāja Frīdriha Veinberga piemiņu, biedrības valdes locekļi un Dāmu komitejas pārstāves apmeklēja viņa atdusas vietu Lielajos kapos. Biedrības vadītājs Jānis Purgalis savā runā cildināja F. Veinbergu un uzsvēra, viņš bijis ne tikai ideju bagāts sabiedrisks darbinieks, bet arī pats ar lielu enerģiju un uzupurēšanos stājies pie savu ideju realizēšanas dzīvē, ar savu priekšzīmi aizraujot arī pārējos darbiniekus.

“Mēs solāmies turpināt attīstīt F. Veinberga ievadīto namīpašnieku pulcināšanas darbu, un šim uzdevumam būsim uzticīgi”, – nobeidz savu runu J. Purgalis, noliekot Rīgas Namīpašnieku biedrības vārdā vainagu uz Frīdriha Veinberga kapa.

Tās pašas dienas vakarā Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības 30 gadu atceres pasākums.

Svētkus ievadīja virsmācītāja E. Berga un J. Ramana svētrunas, kurās viņi uzsvēra cilvēka ticību un spēku, kas ļauj pārvarēt grūtības, pabeigt iesākto darbu līdz galam un priecāties par paveikto.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Purgalis svinīgajā svētku runā arī norādīja uz pašreizējo namīpašnieku spēku ikdienā, kā arī pakavējās pagātnē, izceļot biedrības pirmā vadītāja Frīdriha Veinberga lomu biedrības dibināšanā un namīpašnieku organizēšanā.

Biedrības ilggadējais valdes loceklis Jānis Bulle, kas ir viens no Rīgas Namīpašnieku biedrības dibināšanas iniciatoriem un pirmajiem valdes locekļiem, norādīja uz grūtībām un šķēršļiem, kādi bija jāpārvar pēc biedrības dibināšanas un statūtu reģistrēšanas. Viņš uzsvēra, ka biedrība dibināta vēl tajā laikā, kad visā Krievijā par to vēl neviens nedomāja, un kad šāda namīpašnieku biedrība bija pilnīgi jauna parādība.

Rīgas Latviešu biedrības vārdā Rīgas Namīpašnieku biedrību sveica dr. O. Vīksniņš.

Svinīgā akta muzikālo noformējumu veidoja opermākslinieks E. Mauriņš un brīvmāksliniece B. Ķuzes k-dze, bet klavieru pavadījumu nodrošināja A. Osis j-kdze.

Pēc svinīgā akta biedrības Dāmu komiteja aicināja viesus pie galdiem. Runas un apsveikumus mielasta laikā ievadīja E. Purgaļa k-dze, norādot, ka namīpašnieces ar sirdi un dvēseli saistītas ar savu ģimeni un pavardu, un, ikdienā veicot savus darbus, namīpašnieces centās padarīt skaistu savu apkārtni un izdaiļot arī namniecību. Purgaļa k-dze Dāmu komitejas vārdā izteica vēlējumu, lai biedrība sadarbībā ar Dāmu komiteju apvienotu namīpašniekus.

Rīgas Namīpašnieku biedrību svētku mielasta laikā Liepājas Namīpašnieku biedrības vārdā sveica finanšu ministrs J. Annuss, Saeimas deputāts un biedrības biedrs J. Zaķis, kā arī E. Kalniņš no Rīgas Pārdaugavas namīpašnieku biedrības, E. Lūsis no Torņakalna Namīpašnieku biedrības, zv.adv. V. Lazdiņš no Bulduru – Buļļu gruntsīpašnieku biedrības, K. Apinis no Slokas Namīpašnieku biedrības, I. Kadiķe no Talsu Namīpašnieku biedrības. Vēl sveicienus nesa J. Judzis no Smiltenes Namīpašnieku biedrības, J. Baltais no Bauskas Namīpašnieku biedrības, Cīrulis no Saldus Namīpašnieku biedrības, dr. O. Vīksniņš no Siguldas Namīpašnieku biedrības, žurnālists Lasis no “Brīvās zemes” redakcijas un redaktors K. Lapiņš no “Pēdējā brīža” redakcijas.

Rakstiskus sveicienus sūtīja Latvijas Tirgotāju savienības priekšnieks F. Lasmans, apdrošināšanas sabiedrības “Latvijas Lloids” valde, V. Ābels no apdrošināšanas un transporta a/s “Latvija”.

Šīs pašas nedēļas nogalē, 14.un 15.oktobrī biedrības biedri piedalās Latvijas namīpašnieku un apbūviešu IX. kongresā.

1933.gada novembra beigās Rīgas pilsētas Domes sēdē par Domes priekšsēdētāja biedru ievēlēts Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes loceklis J. Čākurs.