Ielādē…

Biedrības vēsture 1934.-1935. gads

1934.gada 9.martā notika ikgadējā Rīgas Namīpašnieku biedrības gada pilnsapulce. Saskaņā ar statūtiem tiek pārvēlēta trešā daļa valdes, un šajā sakarā par valdes locekļiem ievēlēja: F. Bērziņu, G. Birkmani, J. Bulli, J. Čākuru, J. Dāvi, A. Gesleru, E. Kohu, A. Lazdiņu, P. Lielo, L. Neiburgu, K. Kallenbergu un J. Meijeru, bet par valdes locekļu kandidātiem: A. Sviestiņu, E. Kāneli, F. Esvariņu, M. Erdmani, E. Rozīti, A. Kauliņu, J. Kalnozolu, J. Cīruli, K. Vegeru, P. Rubeni, A. Sarkanu un K. Krūmiņu.

Revīzijas komisijā ievēlēja: E. Jirgensonu, E. Mežīti un O. Seviško, bet kandidātos: M. Skuju, J. Rozenbildu un I. Bērziņu.

4.aprīļa biedrības valdes sēdē notika valdes prezidija ikgadējā pārvēlēšana, un tajā ievēlēja līdzšinējos valdes locekļus: par valdes priekšsēdētāju – J. Purgali, par priekšsēdētāja biedriem – J. Čākuru un J. Dāvi, par sekretāru – K. Dreifeldu, par viņa vietnieku – M. Žubītes k-dzi, par kasieri – F. Bērziņu, par viņa vietnieku – P. Viesīti.

Par biedrziņiem ievēlēja: F. Bērziņu, K. Dreifeldu, E. Kohu, P. Viesīti, M. Studānu, J. Kalnozolu, J. Rešo, M. Ķezberi, E. A. Jurjānu un A. Surovski.

Biedrības nama komisijā, karoga komisijā un vainaga fonda komisijā ievēlēja līdzšinējos šo komisiju locekļus.

1934.gada 22.aprīlī Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās notiek Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegātu sapulce. Tajā referēja biedrības vadītājs J. Purgalis un biedri – Saeimas deputāts A. Zaķis, J. Dāvis, M. Žubīte, J. Čākurs.

Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegātu sapulce
Pirmajā rindā no kreisās: L. Neiburgs, M. Lazdiņš.J. Meijers, A. Zaķis, savienības valdes loceklis J. Dāvis, savienības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, savienības valdes priekšsēdētāja biedrs J. Annuss, savienības valdes loceklis J. Čākurs, J. Bulle, savienības valdes loceklis M. Lapiņš, savienības valdes loceklis J. Vitenbergs, T. Štāls

Valdes un revīzijas komisijas locekļu vēlēšanās ievēlēja līdzšinējos Rīgas Namīpašnieku biedrības biedrus: par valdes locekli – J. Čākuru, par revīzijas komisijas locekļiem – F. Bērziņu un E. A. Jurjānu.

1934.gada 5.aprīļa Rīgas pilsētas Domes sēdē par Domes priekšsēdētāja biedru uz 1 gadu atkārtoti ievēlēja Namsaimnieku frakcijas locekli, biedrības valdes locekli J. Čākuru.

1934.gada 3.maija Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības valdes sēdē tika pārvēlēts valdes prezidijs. Savienības vadošos amatus saglabāja Rīgas Namīpašnieku biedrības vadošie valdes locekļi: valdes priekšsēdētājs J. Purgalis, ģenerālsekretārs – J. Dāvis, ģenerālsekretāra vietnieks – A. Zaķis, kasieris – M. Lapiņš un kasiera vietnieks – J. Čākurs.

1934.gada 16.maija Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes sēdē vienbalsīgi nolemts nosūtīt Ministru prezidentam K. Ulmanim un Kara ministram ģenerālim J. Balodim sekojoša satura apsveikuma telegrammu:

“Ar dziļu gandarījuma un prieka sajūtu namniecība uzņem valdības ārkārtējos soļus valsts iekšējās kārtības sargāšanā. Namniecībā valda noteikta ticība un pārliecība, ka valdība izvedīs mūsu valsti uz drošības un kārtības ceļa, no kura tā bija nogājusi politisko partiju patvaļas laikā. Cerībā, ka valdības turpmākie soļi nodrošinās mieru un kārtību valstī un vienos latvju tautu ražīgam darbam, ka likuma priekšā valdība nostādīs visus pilsoņus vienlīdzīgā stāvoklī, Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes vārdā novēlu vislabākās sekmes valdības turpmākā grūtā darbā.

Jānis Purgalis, Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšnieks”

1934.gada 29.maijā Rīgas Namīpašnieku biedrība savā sēdē nolēma no biedrības līdzekļiem ziedot aizsargu organizācijām 1000 Ls un sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzsākt ziedojumu vākšanu aizsargiem, vēršoties pie biedrības biedriem ar sekojošu aicinājumu:

Rīgas namīpašnieki!

Pēc sociāldemokrātu terora, pēc partiju demagoģijas un neatbildīgas saimniekošanas pār mūsu zemi atkal nākušas jaunas dienas, pilnas gaviļu un sajūsmas. 15.maijā Latvijas saule atkal apskaidrojās, mēs vieglāk uzelpojām un cerībā, ka taisnības saule tagad apspīdēs arī namīpašniekus, mēs viens otram sniedzam rokas kopējam lielajam darbam dzimtenes labā.

Latvijas saule atkal gaiši spīd pār mūsu zemi. Tā mirdzēja 15.maija notikumu vadoņu sirdīs un tā mirdzēja to vadoņu pierēs, kas savu dzīvību ķīlā likdami, devās atbrīvot Latviju otro reiz. Tie ir mūsu tēvijas atbrīvotāji un viņas uzticamie dēli – aizsargi, kas atstājuši savu ikdienas darbu, uz pirmo saucienu devās glābt Latviju, kad tai draudēja lielas briesmas. Mūsu aizsargi uz saviem šķēpiem nes latvju tautas lielo nākotni un upurē visu valsts drošībai.

Namīpašnieki! Mūsu svēts pienākums ir parādīt atzinību tēvijas sargiem un ziedot aizsargu labākai apbruņošanai cik vien mēs katrs spējam. Ar to mēs būsim izteikuši viņiem savu dziļāko pateicību par lielo varoņdarbu, ko tie veikuši, un par upuriem, kādus tie līdz šim nesuši un vēl tagad nes mūsu valsts labā!


Jānis Purgalis, Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs

Krišs Dreifelds, Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes sekretārs

Līdz augusta vidum savākti 3580 Ls, kas nodoti aizsargu štābam.

Jūnija sākumā Iekšlietu ministrs V. Gulbis ieceļ bijušo deputātu, biedrības valdes locekli A. Zaķi par Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekli. Šīs komisijas pirmajā sēdē A. Zaķis ievēlēts par komisijas sekretāru un savā pārziņā pārņēmis būvnodaļas un tirdzniecības nodaļas darbības revīziju.

1934.gada 20.jūnijā Rīgas pilsētas valde Galvenā ienākuma nodokļa komisijā ievēlēja Rīgas Namīpašnieku biedrības uzstādīto kandidātu, izdevuma “Mūsu īpašums” redaktoru T. Štālu.

Jūlija sākumā Rīgas pilsētas valde Būvju nodaļas komisijā ievēlēja biedrības valdes locekļus J. Bulli un L. Neiburgu, bet Izbūves komisijā – biedrības valdes locekļus D. Bišofu, K. Dreifeldu un biedru P. Radziņu.

1934.gada 6.jūlijā Ministru prezidents K. Ulmanis pieņēma Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegāciju, kuru galvenokārt pārstāvēja Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes locekļi. Delegāciju veidoja: savienības priekšnieks J. Purgalis, priekšnieka biedrs J. Annuss, ģenerālsekretārs J. Dāvis, kasieris M. Lapiņš un ģenerālsekretāra biedrs A. Zaķis. Delegācijas vadītājs J. Purgalis pasniedza Ministru prezidentam krāšņi izstrādātu un mākslinieciski izgreznotu adresi (vēstuli), kurā sniegts pārliecinošs atbalsts jaunajam valsts politiskajam kursam un vēlējumu par atbalstu namīpašniekiem viņu darbā.

Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības adrese (vēstule) Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim

Adresi (vēstuli) parakstīja Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības valdes priekšsēdētājs J. Purgalis un valdes locekļi J. Annuss, J. Dāvis, J. Čākurs, A. Zaķis, M. Lapiņš, L. Pauls, J. Vitenbergs un K. Purmals.

1934.gada 16.jūlijā J. Purgaļa namā notika Latvijas Apvienoto namīpašnieku savstarpējās kredītsabiedrības dibinātāju vispārējā sapulce. Sabiedrības sapulce ievēlēja valdes un padomes locekļus, starp kuriem bija vairāki Rīgas Namīpašnieku biedrības biedri. Valdē ievēlēja: par valdes priekšsēdētāja vietnieku – E. Purgaļa k-dzi, par valdes locekļiem – M. Lapiņu, D. Ginteru un K. Dreifeldu. Padomē ievēlēja: par padomes priekšsēdētāju – P. Miezi, par padomes priekšsēdētāja vietnieku – A. Lazdiņu, par padomes locekļiem – K. Neibergu, M/ Studānu un I. Rešo.

2.oktobrī notika Rīgas Namīpašnieku biedrības Dāmu komitejas pilnsapulce, kuras ietvaros ievēlēta valde sekojošā sastāvā: priekšniece – E. Purgaļa k-dze, priekšnieces vietnieces – M. Priedes un M. Apsana k-dzes, sekretāre – O. Vītiņa k-dze, sekretāres vietniece – L. Ogsts k-dze, kasiere – E. Apiņa k-dze, kasieres vietniece – G. Rubeņa k-dze, biedrzine – A. Veinberga k-dze, biedrzines vietniece – E. Rimova k-dze, mantzine – A. Koha k-dze, mantzines vietniece – E. Eglīša k-dze. Valdes locekļu kandidāti – G. Berķa, V. Stankeviča, M. Rosmaņa un A. Caunes k-dzes.

1934.gada 7.novembrī notiek Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes sēde, kurā biedrības vadītājs J. Purgalis aktīvi vadīja to, iztirzājot aktuālos jautājumus. Dažas stundas pēc sēdes noslēguma viņš mirst un biedrības vadību līdz nākamai ārkārtējai sēdei uzņemas tās valdes priekšsēdētāja biedrs J. Čākurs.

Pēc nepilnām divām nedēļām, 28.novembrī notiek biedrības pilnsapulce, kuras laikā biedrības valdes priekšsēdētāja amatā ievēl ilggadējo biedrības valdes locekli un žurnāla “Mūsu īpašums” atbildīgo redaktoru Jāni Čākuru.

16.novembra Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības valdes sēdē par savienības valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo valdes locekli, Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieka pienākumu izpildītāju J. Čākuru.

1935. gads

Starptautiskā privātīpašnieku (namīpašnieku) žurnāla “Revue Internationale de la Propriété Foncière Bâtie” 1935.gada pirmajā (janvāra – februāra) numurā publicēts Rīgas Namīpašnieku biedrības un Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības priekšnieka nelaiķa J. Purgaļa raksts par likumdošanu īres jautājumos Latvijā. Raksts iespiests angļu, franču, vācu un spāņu valodās un tajā sīki aprakstīta likumdošana īres jautājumos mūsu valstī sākot ar 1916.gada 27.augustā Krievijas Ministru padomē pieņemto īres likumu un beidzot ar 1934.gada septembrī pieņemtajiem spēkā esošā īres likuma grozījumiem.

1935.gada 25.janvārī Armijas virsnieku klubā notika Kara aviācijas fonda Rīgas apakškomitejas sēde. Paredzēto vēlēšanu rezultātā par apakškomitejas priekšsēdētāja biedru ievēlēja Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieku J. Čākuru.

Sākot ar 8.janvāri Rīgas Namīpašnieku biedrības valde aicina visus namīpašniekus ziedot Latvijas kara aviācijai, lai modernizētu un stiprinātu valsts aizsardzības spēkus.

1935.gada 14.februārī notika Rīgas Namīpašnieku biedrības Dāmu komitejas pilnsapulce. Sēdes gaitā tika ievēlēta valde sekojošā sastāvā: komitejas priekšniece – E. Purgaļa k-dze, priekšnieces vietnieces – M. Priedes un E. Rimova k-dzes, sekretāre – O. Vītiņa k-dze, sekretāres vietniece – L. Ogsts k-dze, kasiere – E. Apiņa k-dze, kasieres vietniece – G. Rubeņa k-dze, mantzine – E. Eglīša k-dze, mantzines vietniece – A. Koha k-dze, biedrzine – A. Veinberga k-dze un biedrzines vietniece – M. Apsana k-dze.

Par valdes locekļu kandidātiem ievēlēja: M. Rosmaņa, A. Caunes, A. Bankava, V. Stankeviča k-dzes un G. Berķis j-kdzi.

1935.gada 17.februārī notika ikgadējā Rīgas Namīpašnieku biedrības gada pilnsapulce. Saskaņā ar statūtiem tiek pārvēlēta trešā daļa valdes, un šajā sakarā par valdes locekļiem ievēlēja: E. A. Jurjānu, M. Ķezberu, J. Nadziņu, F. Nārunu, M. Pānu, A. Surovski, E. Ozoliņu, M. Zīli, P. Miezi, A. Zaķi, J. Kalnozolu un E. Purgaļa k-dzi, bet par valdes locekļu kandidātiem: A. Sviestiņu, E. Kāneli, M. Erdmani, A. Kauliņu, J. Cīruli, K. Vegeru, A. Garkānu, E. Rozīti, F. Esvariņu, P. Rubeni, K. Krūmiņu in K. Purgali.

Revīzijas komisijā ievēlēja: E. Jirgensonu, E. Mežīti un O. Seviško, bet kandidātos: M. Skuju, J. Rozenbildu un I. Bērziņu.

1935.gada 28.aprīlī Rīgas Namīpašnieku biedrības telpās sanāk ikgadējā Latvijas Namīpašnieku biedrību savienības delegātu sapulce. Pārvēlamo valdes locekļu vietā no Rīgas Namīpašnieku biedrības biedriem savienības valdē ievēlēja A. Zaķi un P. Miezi, bet revīzijas komisijā par kandidātiem – F. Bērziņu un E. A. Jurjānu.

Sekojot tautas vienības idejai, Latvijas Namīpašnieku biedrību savienība jau augusta pēdējā valdes sēdē bija atzinusi, ka 8 namīpašnieku biedrību pastāvēšana Rīgā nesaskan ar jaunā laika prasībām, kamdēļ ierosināja šo biedrību apvienošanu. Tamdēļ Rīgas pilsētas namīpašnieku biedrības savstarpēji apsprieda šo rosinājumu, un 1935.gada 12.novembrī nonāca pie sarunu galda, kurā sešu Rīgas namīpašnieku biedrību valžu kopējā sēdē biedrības nolēma apvienoties vienā organizācijā.

Lēmumu par apvienošanos pieņēma Rīgas Namīpašnieku biedrība, Rīgas Pārdaugavas Namīpašnieku biedrība, Rīgas partimoniālapgabala Namīpašnieku biedrība, Rīgas žīdu Namīpašnieku biedrība, Rīgas un Rīgas Jūrmalas krievu Namīpašnieku biedrība un Rīgas Daugavas labā krasta rajona namu un veikalu īpašnieku biedrība.

Sēdes dalībnieki pieņēma vienbalsīgu lēmumu par 6 Rīgas namīpašnieku biedrību apvienošanos vienā organizācijā – Rīgas Namīpašnieku biedrībā. Pagaidu valdes sastāvā ievēlēja: J. Čākuru, P. Miezi, K. Dreifeldu, M. Upīti, F. Bērziņu, M. Lazdiņu, A. Jurjānu, J. Radziņu, F. Nārunu, E. Ozoliņu, M. Žubītes k-dzi, A. Zaķi, E. Purgaļa k-dzi, P. Lielo, L. Neiburgu, A. Krieviņu, M. Studānu, J. Dzilnu, M. Lapiņu, E. Kalniņu, F. Petersonu, P. Ņikanorovu, K. Goldenbergu un A. Ūdri.

Rīgas namīpašnieku biedrību pārstāvji paraksta apvienošanās sēdes protokolu
Augšējā rindā no kreisās: Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšnieks J. Čākurs, Rīgas Pārdaugavas Namīpašnieku biedrības priekšnieks M. Lapiņš, Rīgas partimonālapgabala Namīpašnieku biedrības priekšnieks J. Petersons, Rīgas žīdu Namīpašnieku biedrības priekšnieka biedrs S. Haikevics un Rīgas pilsētas un apkārtnes un Rīgas Jūrmalas pilsētas krievu Namīpašnieku biedrības priekšnieks A. Aleksejevs.
Otrajā rindā no kreisās: Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes prezidija locekļi – priekšnieka biedri inž. P. Miezis un M. Upīte, kasieris F. Bērziņš un sekretārs K. Dreifelds.
Biedrības piektais vadītājs Heinrihs Rūsis

Kā 1935.gada otrajā pusē rakstīja namsaimniecības izdevumi – jaunais laiks uzliek daudz jaunu uzdevumu, un biedrība ir savā ziņā vidutāja starp namīpašniekiem un valsts varu. Jaunie uzdevumi jāpilda apzinīgi un to pildīšanā jāpiedalās ikvienam, kas sevi piesaista namīpašnieku apzinīgai saimei. Un daudzo jauno uzdevumu veikšanai nepieciešama jauna pieeja. Tāpēc gada nogalē, 1935.gada 17.decembrī notika negaidīts, bet samērā loģisks pavērsiens – iekšlietu ministrija rosina Rīgas Namīpašnieku biedrības vadītāja maiņu. Iekšlietu ministra biedrs A. Bērziņš ar lēmumu Nr.736 biedrības valdes priekšsēdētāja amatā ieceļ zvērinātu advokātu Heinrihu Rūsi.