Rīgas Namīpašnieku biedrības statūtu jaunā redakcija
Piezīme: Rīgas Namīpašnieku biedrības 1924.gadā reģistrētie statūti laboti biedrības atjaunošanas sapulcēs 1992.gada 14.maijā un 11.jūnijā, protokoli Nr.2 un Nr.3.
Statūtu jaunā redakcija pieņemta 2004.gada 11.novembrī Biedrības sapulcē, grozīta – 2005.gada 21.aprīlī, grozīta – 2006.gada 12.janvārī.
I. Biedrības nosaukums
1.1. Biedrības nosaukums ir “Rīgas Namīpašnieku biedrība” (turpmāk tekstā – Biedrība).
II. Biedrības mērķi, tiesības, pienākumi
2.1. Rīgas Namīpašnieku biedrības darba mērķis ir tuvināt un apvienot savus biedrus, aizstāvēt viņu tiesiskās un saimnieciskās intereses.
2.2. Lai sasniegtu šos mērķus, Biedrība, ievērojot Latvijas Republikas likumus:
1) dalās ar saviem biedriem informācijā par namīpašumu pārvaldi, apsaimniekošanu un citiem ar namīpašumu saistītiem jautājumiem;
2) veic namsaimnieku interešu aizstāvību valsts, pašvaldības un privātās iestādēs;
3) izstrādā likumu ierosinājumu projektus attiecībā uz pilsētu nekustamiem īpašumiem;
4) rīko tematiskus priekšlasījumus, sasauc konferences, sarīko socioloģiskas aptaujas un
apkopo to rezultātus, veic izdevējdarbību;
5) dibina uz atsevišķu statūtu pamata savu biedru un savu tiesību aizstāvēšanas organizāciju, apdrošināšanas un kredītiestādes.
2.3. Biedrībai ir juridiskas personas tiesības. Tā var iegūt kustamu un nekustamu īpašumu, slēgt visa veida darījumus, dot un pieņemt ziedojumus, pieņemt mantojumus, sūdzēt un atbildēt tiesā.
2.4. Biedrības mantiskā atbildība aprobežojas ar tai piederošajiem kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, kapitāliem un prasībām.
2.5. Biedrība tiek dibināta uz nenoteiktu laiku.
III. Biedrības biedri
3.1. Par Biedrības īsteniem biedriem var kļūt pilngadīgas personas, kurām pieder nekustams īpašums Rīgas administratīvajās robežās, vai kuras ir denacionalizējamo nekustamā īpašuma mantinieces. Nekustamo īpašumu īpašnieku vietā kā īstenie biedri var būt viņu pilnvarotās personas vai aizbildņi. Kā namīpašnieki par īsteniem biedriem var būt arī juridiskas personas, kurām pieder nekustams īpašums.
3.2. Par biedriem – veicinātājiem var kļūt nekustāmās mantas īpašnieka ģimenes locekļi, tie namīpašnieki, kuru īpašumi atrodas citās Latvijas pilsētās, kā arī personas, kuras apņēmušās sekmēt biedrības mērķu sasniegšanu. Biedri – veicinātāji piedalās kopsapulcēs ar padomdevēja tiesībām.
3.3. Namīpašnieki, kuri vēlas iestāties par biedriem, pieteicas Biedrības valdei ar iesniegumu, kura paraugu apstiprina kopsapulce. Nekustamās mantas kopīpašnieki un juridiskās personas iesniegumā norāda personu, kura viņus pārstāvēs Biedrībā.
3.4. Jaunos Biedrības biedrus un biedrus – veicinātājus valde uzņem aizklāti balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu.
3.5. Biedru un iestāšanās naudas lielumu nosaka kopsapulce.
3.6. Biedrības biedri, kuri līdz kārtējai kopsapulcei nav nomaksājuši biedra naudu, skaitās izstājušies no biedrības, paturot tiesības tai gadā pēc pienācīgas biedru naudas nomaksas no jauna iestāties biedrībā bez balsošanas valdes sēdē.
3.7. Ja biedrs bez pietiekoši svarīgiem iemesliem neizpilda savus pienākumus pret Biedrību, pārkāpj Biedrības statūtus, pilnsapulces lēmumus vai vispār kaitē Biedrības interesēm, tad pēc valdes vai 1/20 daļas Biedrības biedru pieprasījuma pilnsapulce to var izslēgt no Biedrības, iepriekšuzklausot paskaidrojumus, ja viņštādus vēlas dot.
3.8. Biedrības biedrs var brīvi izstāties no Biedrības, par to rakstiski paziņojot valdei.
3.9. Biedrības biedriem, kuri izstājušies vai izslēgti no Biedrības, nav tiesības atprasīt iemaksātās iestāšanās, biedru un mērķa iemaksas .
IV. Biedrības līdzekļi
4.1. Biedrības līdzekļus sastāda:
1) iestāšanās maksas;
2) biedru naudas;
3) Biedrības īpašumu ienākumi;
4) Biedrības pasākumu ienākumi;
5) pabalsti, ziedojumi, novēlējumi un citi gadījuma ienākumi.
4.2. Ar Biedrības līdzekļiem valde rīkojas budžeta robežās, kuru tekošam gadam apstiprina pilnsapulce.
4.3. Atskaites gada beigās valde sastāda budžeta bilanci un mantas pārskatu, kuru līdz ar revīzijas komisijas atsauksmi iesniedz kopsapulcē apstiprināšanai.
V. Biedrības pārvalde
5.1. Pilnsapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija, kuras uzdevumos ietilpst:
1) Biedrības darba plāna un budžeta apspriešana un apstiprināšana;
2) valdes un revīzijas komisijas ievēlēšana;
3) norādījumu apstiprināšana valdei un revīzijas komisijai;
4) pret valdi, revīzijas komisiju, biedrības biedriem vērsto sūdzību izskatīšana;
5) biedru izslēgšana;
6) statūtu grozīšana;
7) ar Biedrības nekustamo īpašumu saistīto jautājumu izskatīšana;
8) jautājumu izskatīšana par Biedrības reorganizāciju un darbības beigšanu;
9) citu Biedrībai nozīmīgu jautājumu izskatīšana.
5.2. Pilnsapulces iedalās:
1) kārtējās, kuras sasauc valde ne retāk kā reizi gadā un ne vēlāk kā līdz 31. martam;
2) ārkārtējās, kuras sasauc valde, revīzijas komisija vai rakstveidā ne mazāk kā 1/10 daļa Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.
5.3. Pilnsapulces uzskatāmas par pilntiesīgām, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no biedru skaita, ieskaitot priekšsēdi vai viņa vietnieku un pusi no valdes locekļiem. Ja sapulcē nav nepieciešamais biedru skaits, tad pēc 2 nedēļām sasaucama jauna sapulce, kura skaitās pilntiesīga neatkarīgi no ieradušos biedru skaita, piedaloties priekšsēdim vai vietniekam un pusei no valdes locekļiem.
5.4. Par pilnsapulču laiku un vietu, uzrādot apspriežamos tematus, valde biedrības biedrus apziņo rakstiski vismaz nedēļu pirms sapulces.
5.5. Pilnsapulces pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošana notiek atklāti, ja vien aizklātu balsošanu nepieprasa vismaz 1/3 klātesošo. Lēmums par statūtu grozījumiem, Biedrības darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā 2/3 no klātesošajiem biedriem.
5.6. Pilnsapulci atklāj biedrības priekšsēdis vai viņa vietnieks, bet to vada no biedru skaita izvēlēta persona. Pilnsapulces protokolu raksta sekretārs, to paraksta sapulces vadītājs, Biedrības priekšsēdis.
5.7. Biedrības izpildinstitūcija – valde, atbilstoši statūtiem un pilnsapulces apstiprinātajiem norādījumiem, vada visu Biedrības darbību un pārstāv Biedrību valsts un citās iestādēs.
5.8. Valdes pamatuzdevumi ir:
1) sastādīt Biedrības budžetu, darbības plānu un citus projektus, kurus tālāk nodot pilnsapulcei apstiprināšanai un organizēt to izpildi;
2) pārvaldīt Biedrības īpašumus;
3) veikt Biedrības finansu operācijas;
4) slēgt Biedrības vārdā līgumus;
5) uzņemt jaunus biedrus.
5.9. Valde sastāv no 9 locekļiem, kurus ievēl pilnsapulce uz trijiem gadiem. Valde no sava vidus ievēl Biedrības priekšsēdi, tā vietnieku(-s), sekretāru un kasieri.
5.10. Valde sanāk pēc valdes priekšsēža vai vismaz divu citu valdes locekļu iniciatīvas, bet ne retāk kā reizi mēnesī. Lai valdes sēde notiktu, tajā jāpiedalās vismaz 1/2 valdes locekļu un priekšsēdim vai viņa vietniekam.
5.11. Valde pieņem lēmumus ar absolūtu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, priekšsēdētāja balss dod pārsvaru.
5.12 Valdes locekļi pilda savus pienākumus bez atlīdzības vai par atlīdzību, ko īpaši nosaka kopsapulce .
5.13. Valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt Biedrību katram atsevišķi un tās viedokli tikai tajos jautājumos, kas apstiprināti valdē kā valdes lēmums rakstiskā veidā.
VI. Revīzijas komisija
6.1. Pilnsapulce katru gadu ievēl no Biedrības īsteniem biedriem, kuri nav valdes locekļi, revīzijas komisiju 3 cilvēku sastāvā. Revīzijas komisija no sava vidus ievēl priekšsēdētāju un sekretāru. Revīzijas komisijas sēdes sasauc priekšsēdētājs. Lēmumus pieņem ar absolūtu balsu vairākumu klāt esot visiem revīzijas komisijas biedriem.
6.2. Revīzijas komisija savā darbībā rīkojas pēc pilnsapulces apstiprinātiem norādījumiem. Revīzijas komisija pārbauda valdes darbību ar Biedrības finansēm un īpašumiem.
VII. Biedrības reorganizācija vai darbības izbeigšana
7.1. Ja Biedrība tiek reorganizēta vai tās darbība izbeigta, visa tās manta pēc pilnsapulces lēmuma tiek izlietota, piemērojoties Biedrības mērķiem, un pati Biedrība likvidēta atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai.
2006.gada 12.janvārī.
Rīgas namīpašnieku biedrības
valdes priekšsēdētājs
Jānis Jakāns